Baznīca ir neoromāniska, tai ir taisnstūra plāns, divi torņi, pusloka apse. Kapsētā atrodas 19. gadsimta mūra zvanu tornis. Kapsētai ir akmens mūra žogs.
1572. gadā Skoda privilēģijā pilsētas domei bija pienākums uzcelt jaunu katoļu baznīcu un atstāt veco. 1614. gadā to uzcēla Viļņas vaivads Jons Karolis Katkevičus (Jonas Karolis Katkevičius). 1725. gadā hercogs Kazimiers Sapiega (Kazimieras Sapiega) uzcēla jaunu baznīcu, kuru iesvētīja bīskaps Antāns Domininks Tiškevičus (Antanas Domininkas Tiškevičius). 1835. gada pilsētas ugunsgrēka laikā tā nodega. 1847. – 1844. gadā ar Toma Sudimta (Tomas Sudimtas) pūlēm un gādību tika uzcelta pašreizējā Romas katoļu baznīca, kuru 1850. gadā iesvētīja bīskaps Matejs Valančus. Zvani tika izlieti 1891. – 1896. gadā ar Luknu ciema zemnieku Kazimiera Dirkšta (Kazimieras Dirkštys), Moteja Girdžiuna (Motiejus Girdžiūnas) un Jāzepa Paulauska (Juozapas Paulauskas) līdzekļiem. Zvani ir ļoti skaisti, autentiski, ar gleznām un dekoratīvām joslām, kā arī ar oriģināliem ierakstiem.
Virtuālo ceļojumu var atrast: šeit
+2
Atsauksmes